Amerikāņu zinātnieki ir pirmie, kas aprakstījuši psoriāzes attīstību. Izrādās, slimības pamatā ir olbaltuma, kas atbildīgs par ādas bojājumu sadziedēšanu, funkciju traucējumi.
Eksperimenti ar laboratorijas dzīvniekiem pierādījuši, ka vairumā psoriāzes gadījumu novērojami divi veselai ādai neraksturīgi fenomeni – augsts olbaltuma STAT3 saturs un paaugstināta imūnsistēmas šūnu aktivitāte.
Pēc speciālistu domām, abas šīs parādības ir vienas ķēdes posmi, kas noved pie slimības attīstības. Olbaltums STAT3 kontrolē ādu šūnu dalīšanos tās bojājuma gadījumā.
Normālā situācijā pēc tam, kad ādas sadzīšanas process beidzies, tā aktivitāte aprimst, līdz ar to šūnu vairošanās process apstājas.
Toties psoriāzes gadījumā olbaltuma paaugstinātā aktivitāte turpinās, un turpinās arī šūnu dalīšanās. Tas viss noved pie hroniska iekaisuma attīstības.
Savukārt imūnsistēma visiem spēkiem cenšas “liekos” audus (kuri arī ir psoriāzei raksturīgo simptomu izraisītāji) iznīcināt.
Zinātniekiem izdevies ne tikai aprakstīt šo procesu, bet arī atrast veidu, kā to apturēt. Viņi sintezēja specifisku vielu (īsu DNS fragmentu), kas novērš olbaltuma STAT3 iedarbību uz ādas šūnu gēniem un tādējādi pārtrauc to patoloģisko dalīšanos.